Dienas ritā nojājos nojēmos ar iepirkšanos un pēc tam ar mājturību, berzu cepeškrāsni un slaktēju pārtikas sviļņus, kuri bija iecerējuši okupēt mājsaimniecību, savu invāziju uzsākot no viesistabas, pieķeroties ķirbju sēklu paciņai, pietinot arī Tildas rīsus un klijas un akli cerot, ka šāds gājiens nodrošinās pārvietošanos uz hermētiski ieburkoto ogļhidrātu dimantu krātuvi virtuvē.
Taktikas kļūda, sviļņi – pieķerti radaros, arī lamatas jums ir izliktas un atkāpieties ar labu, šis nams nebūs jūsu kožu bode.


Tad nu visa tāda, kaucmindiete, pirms doties turuntur, uzliku teicamo Saakašvili runu ANO (jāklausās pēc tam, kad ir izlasīti visi trīs K. Kļaviņa raksti par vaimanoloģijas mītiem);

paņēmu glāzi un ķēros pēc vīna – tieši divi malciņi, saderīgi ar auto stūri ir palikuši. Domāju, iedzeršu, iecibošu, ēpastošu drusku.
Bet kādas neirolimbiskas, ezotēras vai vissviens, sistēmdinamiskas kļūmes dēļ manis nolemtā vīna glāze slaikā palēcienā piezemējās uz grīdas un smalkās druskās sašķīda plāniņa vidū, vizuļo grīda kā swarovski de beers.
Skaidra lieta, jāņem putekļsūcējs, jāsavāc sekas, lai neviens te nesavainojas, lai laimītei kājiņa nepaklūp, lailailai.

Veru kambarim durvis, bet tur starp francijas un vācijas putekļsūcējbūvi atšiepis rozā ķepiņas pret debesīm pelēns, viss tāds, aizsaulē devies, mūmija. Nu johaidī, es vispār gribēju vienu vīnu beidzot, nevis te kaut kādus mūžības pieskārienus ar rozā vēkšpēdiskiem šņukuriņiem zeltītās novakarēs.

Tā nu Saakašvili skaudri un taisni par imperialistic principles, par lielajām un mazajām valstīm ar staltu mugurkaulu,
AEG par stikla lauskām, bet divi malciņi sarkanvīna – par mieru uz un virs zemes.