Mīlīši, visa tā jūsu ņemsme un jātne par Visa vs Mastercard ir daudz, daudz vienkāršāka un vakardienīgāka un vismaz esē šito cepienu jau izcepu pirms gadiem diviem trijiem, varbūt visiem četriem.

Dižkrīzes dižskāriena epicentrā VISA visam Baltijas reģionam uzlika bargus karšu izsniegšanas noteikumus, jo mūsu zelošās bankas bija maķenīt pārbliezušas terminoloģijā "debetkarte" vs"kredītkarte" un īpaši Pati Mīļākā Banka (HABA) dāļāja "visa kredītkartes" pa labi, pa kreisi. Negatīvs debts, nesavācami "kredīkaršu" pārtēriņi un bankām nācās piegriezt karšu noteikumus pēc to būtības. Mastercards, kurš jums te dažiem nepatīk un liekas "kāds-tur", aumež ir bijis konservatīvāks, nedāļājot kredītkartes tiem, kam kredītlīnija nepienākas, etc.


Lūk. Kuluāros klīst baumas, ka jau minētā banka ar zvēruļiem tēluļiem pakāsa tiesības izsniegt saviem klientiem VISAs, izņemot "mana dizaina" kartes, pārējās šo izklaidi klusītēm pieregulēja vai nu ar nosacījumiem ("jūsu depozītnoguldījums Ls 3000 apmērā") un ellīgu gada maksu (SEB, piemēram) un NORDEA reģionā vispār VISAS neemitē. Tas ir slaiks vērtējums reģionam.


Tas, kas te dažiem atmiņās ir iespiedies, ka "jūsu Māsterus nepieņemam" ir vēsturisks atavisms, balstīts maksājumu karšu datu apstrādes infrastruktūrās, kuras mežonīgajos deviņdesmitos vēl bija stiprā mazulī, jo bankas, kuras pirmās sāka izsniegt VISA primāri apkalpoja vienādiņ progresīvais tagadējais First Data, bet Mastercardus- Baltijas karšu centrs, gardēdes I.Jurkānes vadībā.


Ar šo rindu autori pie situācijas, ka kontā ir līdzekļi, bet merčants nelietis, vot, neņem karti tā gadījās šķiet vienreiz, Apvainotajā karalistē Appplstorā, tomēr ar shēmu "divu banku māsteri" neviena ārzeme žēlabās vairs nav atsājusi. Un iepērkos internetos kad vien vēlos.