Piemēram tumsā iezvelties vienistabas namiņā kalna galā ar ezeru pie kājām klātu, priedēm staltām un izsalkušiem odiem, fastforward, nakts parastā, siltā un raksturīgā un iznirstot no rīta ezera vidū skaidri liekas- Šveice, eku alps mūsu, lakstīgalkalns, ciedra priežu laipa un migla kā kaut kādiem raiņiem kastanjolā vai skotam fidžeraldam maigās nakts rītā, reku skotu kalnietis stipri peld un reku, brokastā pēc medus smaržojošs riecientiņš un lakstīgalas jūlija nenogurdinātās. Ziniet ko, laimīgi te visumā sanāk un aiz tam jānirst nu dziļāk: dpils, loki, azari, jāatrod zaļā krūze un daža važiņa un visi simti caurspīdīgo ezeriņu ar ūdeni maigu jo maigu, nirt vien.
Latvijas radio trīs samtaini saka, ka doma laukumā pašlaik līst, domā laukum, domā - sventājā ir maigi dūmakains un tas ir tuvāk, tas ir te.