"Jūtot iekšēju pārliecību par saviem spēkiem, mana iekšējā balss sauc darboties citos, neapgūtos mūzikas laukos. Jo mūzika mani sagūstījusi uz mūžu. Ar patiesu cieņu, Modris Skaistkalns 2013. gada 4.jūlijā,” šādu vēsti pulksten 1.34 šorīt saņēma masu mediji. Izrādās, iemesls šādam Modra Skaistkalna pēkšņam nakts paziņojumam par to, ka grupas vairs nav, varētu būt meklējams apstāklī, ka vakar iekšēji šaurā kompānijā kādā no Ādažu kempingiem tika atzīmēta grupas „100. debija” dibināšanas 20. jubileja. Agris Semēvics sarunā ar Kasjauns.lv pastāstīja, ka īsti vēl netiek skaidrībā ko Modris ar šo paziņojumu gribējis pateikt.

[...]
Sapulcējāmies kempingā, zināmā mērā jauki pavadījām laiku, gaidījām Modri, bet viņš tā arī neieradās. Un tad naktī tāds jokains paziņojums. Nezinu pat ko domāt, un vai maz vajag ko domāt.

Uzskatu – Andrim Kivičam viņi jāsamierina un ar Rača vārdiem grupai 100 debija jāuzraksta dziesma "Vai maz vajag ko domāt."

(suflēju atskaņu pārus: domāt/somā/labā omā/; maz/raz/)