Ejot pa Krišbarona ielu pamanīju, ka kādai no marta_zake draudzenītēm biznesiņā nav gājis pelnīti spoži. Bet sapnīšus piepildīja gan un būt ļāva gan!

Kādu dienu pusdienās ejot, mani pārņēma gauži bailinoša sajūta: viss pilsētas centru centrs bija pilns ar cibiņiem. Nerunājot par mājai tuvākajiem, četru kvartālu robežās aizspurdza elīna, kinskis un daži viņa gatera biedri, usne, vēl visādas meitenes ar pilsētas velosipēdiem, kuras es zinu, ka ir cibiņas, bet nezinu, kuras.
"Vai nu Rīga ir kļuvusi pārāk maza, vai arī Ciba – pārāk liela", es nodomāju.


Bet nu jau kādu nedēļu viss pilsētas centru centrs ir pilnumpilns ar sludinātājiem, kuriem ir gaišzilas vārdšiltītes. Tie ir amerikāniska paskata ļaudis, visās ādas krāsās un tas ir uzreizi atdzīvina pilsētas pūli;
viņi pārvietojas bariņos, ieturas visās parastajās ieturēšanās vietās, jo īpaši IelasKotMaizēs (tm) un zinkā, kad piemēram ir kaut kāds NATO vai ES pasākums, tad skaidrs, ka uniformētie viesi ar cilpām kaklā un šiltītēm pie žaķetēm ir sabraukuši stiprināt valsti/ eiropas savienību no ārpuses, spēcināt drošības saites, veidot uzticamības koridorus vai veicināt inovācijas un mazināt sociālo plaisu vai jebko no citiem lielajiem polit-darbiem, kurus sadara četrzvaigžņu viesnīcu konferenčzālēs, recepcijās, kuluāros, frešenapos un informālajos gezeringos, sūtot signālus.

Taču kad jau divi nedēļas tu uz ielas nesatiec gandrīz nevienu cibiņu, bet tikai sludinātājus, tad liekas, ka viņā stunda ir pienākusi tuvu, tieši tavi grēki, arī tavējie tie visi grēki (alfabēta secībā), grēciņi un grēkulīši ir izsaukuši dvēsles glābējus. Un nu mūsu mauriņos čīgā sveši sienāži.

Bet nekas, latweeti tak-jau-tomēr-nepiemānīsi: tūdaļ ar autobusiem sabrauks Gulbenes novada deju kolektīvi, arī Madonas SenaisKalns, neskaitāmās Dzintardziesmas no malumalām un citi pašdarbnieki un stāvoklis atkal jau normalizēsies uz saasināti nacionālromantisko. Reibuši trombonisti ar neiedegušu laulībsgredzena svītriņu (bet bez zeltgredzena) un samulsušas, taču kautri vēlīgas meitenes bal-tās ze-ķēs rītausmā pēc kopmēģinājuma, tomēr sludinātāju uzlidojums ikurāt pirms Pērkonīša un Ačkupa un cita garamantu pūra purināšanas uz lielākās no skatuvēm man šķiet aizdomīgs .