Izdzirdot vārdu "amatierteāris" manī kaut kas allaž notrīs. Tās ir bailes no lielās un aktīvās tantes, kura tēlo Ķenci vai citu balamutīgo, bet gļēvo vīreli;
tas ir vīrieša varoņa bramanīgums sievietes miesās,
tās visas skolotājas Zinaīdas mīklainās pārvērtības – te eglītē Salatēvs, Lieldienās - Zaķis Ola un bērnībssvētkos: Karl(i/o)sons/ Malvīne.

Un re, kas šodien- piebaldzēnu tejāteris tiem Rīgas kundziņiem, kasnubūs, kasnubūs. Šis Ķencis ir izkonkokurējis Grāmatu Tārpu no Rīgas pils. centrālās bibliotēkas un kundze, ja šis pikets būtu teksts – vienā mierā ierindotos blakus manaslēcas daiļradei. Labi protams, ka viņi stāv par savu lietu, bet kāpēc ar šito veco triku?

( polītiskais pilsonisms )