Ja nu gadījumā vakar Biķernieku mežā dzirdējāt tādus līksmus "āāāāāā, TAD-REDZ-KĀ-TAS-JĀDARA", kuri šad tad izlauzās nekontrolēti, tad šī piepešās apgaismības apstarotā persona bija šo rindu autore. Es uzkāpu uz tām somzemes dēlu locītajām slēpēm un mācījos-to-visu-no-jauna. Pāreja no iepriekšējā tehnoloģiskā izgudrojuma uz jauno bija krauja, "viss ir pavisam citādāk", jo tad bremzējošās/ palīdzošās zivspuras bija zem pēdas, bet te viss ir pa īstam, bez divriteņu atbalsta ritenīšiem un beidzot paliek skaidrs, kas tajos daudzajos pamācību videogabalos ir stāstīts un kāpēc tie, kas dara to pa īstam, to dara tieši tā, visas tās kustības, gurnu līganā mētāšana and so wetter.

AKTADREDZKĀPĒC!

Aktatādsirtastehnoloģiskais progress! Veķeķē! Pilna špūre eurēciņu, tā es vakar darījos, atklājumi līdzīgi kā pfrederecēšas pāriet uz džonadīrakombainu, tāds lūk, zemnieka gods ir pieejams.