Ir man māsterplāns rīt (sestdienas rīts) celties agri (!nesmieties!) un jūgt bērīti uz kādu no tālajām distančslēpošanas špūrēm: vai nu uz brīnišķo Otepi Igaunijā, vai nu uz tepat patriotiskajām Mailēm vai [tmldz]. Noslēpot vajadzētu kādu pussimtu, man jāizdomā vairākas domas un kā gan lai citādi pie tām tiek, ja ne drusku paslēpojot?


Ja nu vēl kādam šāds spridzīgs māsterplāns trāpa pasirdī: laipni lūgti pievienoties.


p.s. Es protams zinu, ka vasaras dižsvelmē ierakstot "paņemu bikīnī/tankīnī un braucu peldēt" vai "laižam baseina malā malkot kokteilīšus gausi" acumirklī savācās vesels ikaruss līdzbraucēju, par vietām sākas ķīviņi un klope.
zinu arī, ka ziemas mīlēšana prasa uzasinātu gaumes izjūtu, taču nelieciet man vilties, ja.