Ā, izrādās ir tā, ka 7.30 es nevaru pamosties, jo tas ir lielā miega melnais caurums.

Biju moža un rosīga jau sešos, nolēmu tik agri tomēr dienu nesākt (galu galā, nesen beidzu iepriekšējo) un aizmigu. Kad nāca nominālais celšanās laiks, tad klidarkt, miega kupena blīva kā tāds lācis uz galvas, nekādas ņipras izniršanas no segapakšas.

Nav tādas stundas – septiņi no rīta.
Ir seši-tas-par-agru un tad ir aaaa- astoņiiii. Tā ir. Pārtaisiet tak tās cīfarblates, lūgtum.