Ak, cik elegants ir Skyfall. Glīti un gludi un saāķēti, bez liekiem pārspīlējumiem. Labs un pieklājīgs, no tiesas, aestētiskais moments nav laupīts ne mirkli, toties uzrādās brīnumnaivi aizkustinošs IT/terminoloģijas naivums vismaz divās epizodēs, bet appu un stārtapu skrajajos džungļos to var izlikties nemanām.

Ak, jā – šoreiz sievietes un sekss mazākumā – sasodīts, izrādās, ne dēļ kinomatogrāfiski daiļa un versmaina kniebiena uz degošas pamales fona aģenti/valstis/labie-ļaunie spridzina naftas platformas. Šāda racionalitāte šķiet tomēr pat piederīga un ticamības momentu nelaupoša, kaut tīri tehniski, žēl, protams šķirties no šādas ilūzijas.


****

Ik rudeni manā dzīvē/dienaskārtībā dažādos leņķos atgriežas vairākas tēmas.
Viena no tām ir saistīta ar celmaino augstākās matemātikas apguves līniju/GMATiem und so vetē', šoreiz ar iegriezienu nežēlīgās adv. statistikas druvās.
Viena ir saistīta ar skriešanu, lietu, ko es sakos ne manu esam, bet spriežot pēc regulārajiem atkārtojumiem, nāksies vien padzerties arī no šīs akas.
Tā jau rudenis kā rudenis, knapi labrīt un jau tumšs.