...man bija brīvdiena. es nedarīju itin neko dižu un pārnākot no nekā diža nedarīšanas skaidri zinu, ka šādos vakaros es mīlu Rīgu. Arī.

Pēc sarunām ASunī pavadīju I. līdz Brīvības piemineklim,
cauri pēc bagātas vasaras leknā rudens smaržojošam Vērmanim. Tu nebija neviena cita cilvēka, strūklakas izslēgtas, klaudz zābaki, ejam un smejam;
Padegs pa kreisi,
LU,
kanālmala, Briedes "Mana zeme", kuru vēl nesen ietērpām ūdenstūristu vestēs,
Milda,
trīs zvaigznes,
dzelteni oranžās gaismas laternās,
tad tas viss atpakaļgaitā secīgi,
gaismas Berga bazāra arkās,
atspīdumi skatlogos,
"J. Valters" iekalumi kāpņu grantītā betonā, jā.

mājas.
silti.
ūdens, elektrība, sērkociņi.

galva uz pleciem, sirds pareizajā pusē, rokas darba nebijāsi.

Nepieņemu līdzjūtības, ka dzīvoju Rīgā vai Latvijā. Un par to arī neatvainojos ne sev, ne citiem.