Pavei, Engelsa vēstuļdraugs b. Kautskis izvērš un pamato uzskatu, ka ideālajai sievietei kritērijs ir viens – ar baudu jāgrib gludināt ne mazāk ideālā vīrieša krekli. Spēks dažādībā & katram savs, ura!


Toties, gribētu norādīt uz vienu industriālu netaisnību, kura jau vairākus gadus kairina manu taisnīguma apziņu.

Proti, tekstilindustrija ir SEN KĀ izgudrojusi dažādas šķiedras, kuras piejaucot pamatšķiedrai (kokvilnai, zīdam, linam, ja vēlaties un pat smalkvilnas kamozoļiem) tiek iegūts Audums, Kurš Neburzās un no tā var šūt visu-kas-ienāk-prātā.

Bet karojošās zviedru feministes šoreizīt nav savu uzdevumu augstumos, kā skatos – jo no šiem audumiem, galvenokārt, industriālos apjomos tiek šūti Vīriešu Uzvalki, Vīriešu krekli (pieejami pat igauņu vieglās rūpniecības flagmaņa Baltman un KāSaucaToOtru izpildījumā, cenu klase: pieejama) un paldies Ikeā gigantam, arī daža gultasveļas vienība. Visā visumā, šī šķiedra ir atvēlēta brīnišķo vīriešu galantērijas izstrādājumu ražošaanai. Piezīmēšu, ka nav tā, ka tie audumu raksti būtu vienīgi ar pistolītēm, futbolbumbām, tankiem vai citiem īstu vīru ornamentiem, normāls, pieklājīgs audums, kuru drīkst krāsot pat rooozā, ja vēlamies.


Tātad, man ir jautājums zviedru feministēm: kad būtu sagaidāmas sieviešu blūzes, svārki, buktētāsbikses tikai Tā Auduma, Kurš Neburzās? Izņemot gadījumus, kur burzījums ir dizains, mode un jaunaismelnais?