Lūk, iekrita pastkastē kārtējais "jogas nometnes/skoliņas tikai sievietēm" aicinājums,

kurā viens no centrālajiem punktiem ir "mūsu mērķis ir uzlabot saskarsmi ar vīriešiem, savstarpējās attiecības, komunikāciju, tā sacīt, "saprast vīrieti."

Šīs nometnes/nodarbības vada sievietes,
uz tām sanāk sievietes, kuras visas tik ļoti vēlas visu to uzlabot un savā starpā tad māsas trenē visus tos uzlabojumus,
taisa lomu spēles, "domā, ko/kā viņi domā". (racionālā ese ieteiktu vienkārši pajautāt viņiem "ko viņi domā" un gūto atbildi "a es nedomāju" pierakstīt. noderēs.)

Saprašanai izprašanai šādos pasākumos izveidoti laboratoriski sterili apstākļi: sanākam, visas baltā, pajogojam, padzeram vī[r]griežu vīnu vīgriežu tēju, pie guns un ajūrvēdiskām, ph diētai draudzīgām uzkodām pameditējam par iņu un jaņu un tad aizejam mājās, bet tur....viss tavs skoliņā/nometnē/klubiņā uzkurtais, vīrieti izprotošais un komunikatīvais agni atsitas kaut kur pret atšķirībā absolīuti brīnišķīgo un neizprotamo hromosomu komplektāciju konkrētā džentlmeņa personā.

Respektīvi, manuprāt, šāda segregācija "izpratnes gūšanai par viņu planētu" (ko mēs varam secināt par dzīvību uz Marsa no ābolmaižu cepšanas) ir tikpat nepilvērtīga, kā Stavro "Laivā pa upi" lasīšana stāvot Amatas krastā pie 177 cm ūdens vai Zālīša "Mīlestības vārdā" lasīšana klosterī vai 13. maršruta autobusā.


Bet ir, kam patīk un ir, kas pavelkās.

Ta' nu man tāds jautā-jums ledijām: tas tiešām palīdz? Un tiešām "saprast" ir tas vārds? Un tiešām, sarunās, skoliņās vai joogas grupās ar citām dzimuma māsām var nonākt pie noderīgām, jēgpilnām un nekosmopolitēnlīmeņa atskārtām par Viņiem?

Apakšjautājums kungiem: kurš ir tas brīdis, kurā jūs zinātu sacīt "mana sieviete mani saprot un es saprotu viņu?" Un vai Viņa ir redzēta smagi piestrādājot pie attiecību dārza kopšanas, tāpēc viss tā labi? Vai arī, viņa vienkārši gadījusies saprātīga?