Lūk jā, piektdiena, divas darba dienas pirms atvaļinājuma.

Divos piezvana mīļotais klientiņš un saka, paklau, Bārbulīt, tikko atcerējos – mēs tev aizmirsām pateikt, vai maķetus uz jaunnedēļu sarezervēsi, visu kā tajā medijplānā, ko pirms trīs nedēļām iesūtīji, bet mēs aizmirsām apstiprināt, e?

Un pustrijos mīļotais medijs saka, jā, labi, laiks kā jūra, tos jaunnedēļas ta' pirmdien, bet mums ir tāds viens lāstminits, ja pēc pusotras stundas būs maķets , astoņreižlielāks, kā simts iepriekšējie, tad uzliksim uz vāka un par ziniet, smieklīgu cenu

Un tad biedris RK atnes Tērvetes alu (nevis saldējumu, kā bija lūgts (un tieši Tērvetes gaišais man garšo vismazāk)),
tikmēr kāds cits biedris ŠR some miles away zibenīgi (kamēr es dzeru alu un organizējos telefonos) uztaisa sešus labojumus maķetā,
"uzstiepj logo pa visu ekrānu" un līksmi paspēlējas ar krāsiņām, līdz kamēr grāfienei liekas labi gana.

Un pulkstenis vēl nav pat 16.30 kad viss ir izdarīts. Priceless.


Vienīgi, pagaidām gan man nav skaidrs,
kāpēc es joprojām tolerēju šī paša klienta tikumiņu ar tām 90 dienām rēķinu apmaksai un katra lat'n'santīma rūpīgo samīļošanu, bet nekas, nekas, nopirkšu šalli un tad paspēlēšu īstajās aģentūrās, redzēsietjūsman, par zīmoliem, atribūtiem un atpazīstamību vien runāšu.


P.S. Maķets, ķefīrs un žaķete, tā ir pareizi. Vēl var arī teikt "makets", bet ar jēkabpiliešu izloksni un tikai gadījumos, ja sparinga partneri "no rĪgas" (uzsvars uz ī) tas nevilšus neaizvaino.