"Nu tad, ko mēs akcentējam: kājas, vidukli vai krūtis?" vaicāja šuvēja, zobos turot kniepadatas.
Saminstinājos.
"Jā, saprotu, tev noteikti gribētos visu. Bet tad tā nebūs lietišķi inteliģenta kleita. Vari dabūt vidukli kopā ar jebkuru no abiem. Tātad?"

***
Tā, pareizā loģistika ir tāda: notārs, banka, uzņēmumu reģistrs, es sacīju, stāvot uz smukā stūra. Kurai bankai nu atdosimies, ievelkot plaušās koncentrētus liepziedus, vaicāju sabiedrotajam.

- Mmm. Ļauj padomāt. Swedbank kretinē, nevajadzēja logotipā to melno likt, Hipo- tik asprātīgi gan nejokosim, DnB: tur kaut kas karmiski nav. SEB arī nē, atkal par prezidentu jādomā. Ejam uz Nordea.


Pa ceļam vienojamies, ka banku mārketinga virsaišiem var droši samazināt tēriņus B2B kampaņām, bukletiem, fokusenēm un pētījumiem "un-kā-to-darāt-jūs?", jo izvēle notiek pēc mazākā ļaunuma un gruzduma principiem. Un turpat starp rindām arī secinājām, ka aiz noguruma un ilgstošās tukšgaitas dažādās plāksnēs esam palikuši (nedaudz) ciniski un sarkastiski. Pieteikums nr4. un vizīte UR neizraisa pat ne mazāko svētku sajūtu, trīsu paribē vai cukurainu reibsmi.

Manuprāt, pārāk daudzi ļaudis rada sev raizes un ligas dēļ tā, ka sevi uztver pārāk nopietni, svarīgi un centrēti. Toties, pilnīgi noteikti es sev nereti radu raizes un problēmas dēļ tā, ka gandrīz neko un gandrīz nevienu neuztveru pārāk nopietni, svarīgi un centrēti. Ir tematiski un personiski izņēmumi, bet tas ir cits žanrs, take it easy, but take.

Tāds, lūk, vasarīgs disbalanss. Ielas malā aiz mākslas galerijas viens smaidīgi appīpējies jaunietis klusi strinkšķināja baseni kedās. Magnetic zeros.

***
"Jūs pēc tā laulību līguma?"
Ēeeee....paldies, nē, mēs parakstus apliecināt. Notariāli sajaucāt veidlapas?