Parasti daudz maz veiksmīgi izdodas savilkt kopā kleitas ar kurpēm,
uzkodas ar desertiem, sekas ar cēloņiem,
vēlmes ar iespējām, ekspektācijas ar redzamo,
bet tagadiņ nesanāk gludi sasiet pavedienā brīvdienas/svētdienas ar pirmdienām un tā puspirmdiena aiziet gluži kā elpojot zem ūdens vai apaļā istabā meklējot stūrus. Nav neiespējami, bet svētdiena tomēr bija krietni labāka un šitie diedziņi sienas nelabprāt, re, atkal jau aizslīdēja, rakari.

Šodienas kontrastu un aklimatizācijas grūtības paspilgtina saules sakarsētā āda vakar un svilstošie augšdelmi vs aizsmakums un iesnas šorīt, ar šādu balss tembru mani Liepājas metalurga dieviešu ansamblī uzņemtu bekvokālistos uzreizi, taču nāksies vien veikt profilaktisko zvanu ķēdi uz dažādajām iestādēm un skaitīr hepurķepursulfatum graudiņus ātrajai ķēdei.

"Tā rūdījās tērauds", vol. X.