Tālab bij zvēriem Daugaviņas rakti?
Monday, May 7th, 2012

Date:2012-05-07 09:37
Subject:pirms aizeju parakstīt līgumu un darīt visādas tādas lietas
Security:Public

...izmazgāju ugunskura dūmus, niedru čaulītes, dažus sapinušos zirnekļus no matiem, uzliku žāvēties hidrotērpu, neoprēna zeķes un zābakus un wettopu (drytopa pretnis).

Visu kas mazgājams, aprija vecais roberts bošs (katru reizi, kad palaižu veļasmašīnu mazliet gaidu un baidos, ka tieši šoreiz tā aizies bojā, ūdenim iztekot pa visurieni, bet sen. roberts bošs turās godam ar visiem smilšainajiem sportkostīmiem);

mums (varbūt/varbūt dažiem) pietrūka mazliet šņabju, bet palika pāri puskukuļi kurzemes rupjo un āgenskalna baltmaižu,
tagad ir maize mājās mazliet, kečtups, siers un mazi, bet gardi Miķeļtorņa asari un žēlīgas, jo iznārstojušas butes arī;

ķermenis smeldz plecu, bicepsu un krūškurvja rajonā, to dziļākajās muskuļu šķiedrās, apmēram otrās dienas nosacītajā rītā kolektīvi vienojāmies, ka šis tomēr nebūs nekāds sporta brauciens, bet atpūtas un atslābuma brauciens, tāpēc nesteidzīgi un ar baudu turklāt devāmies kārtējā apnesienā gar bebru vai vētru gāztiem kokiem, kāpēc gan ne. dažās naktīs es lāpīju laivas trauslo ādu ar visādiem rakstiem, dažviet smukākiem, dažbrīd vienīgajiem iespējamiem, jo katrs adatas dūriens izrauj jaunu caurumu vecā, skaistā erzeta ādā. saulē pieķēries deguns un vasarasraibumi ir atgriezušies, bet vējā aprautas lūpas un zods, vakar zem ledus tilta pārsalu līdz kaulu bļodiņām un ribu loku iekšpusēm, bet kaut kā ar to tiku galā virs hidras uzvelkot bijušo slēpošanas kostīmu.

Engures pašā iztekā no Usmas ezera nāk lielās līdakas, piecinieces,
bet Puzes ezerā uznāk panika, kopā ar vieglu bezspēku un dusmošanās kā tādas nejēdzību ilustratējošām dusmām ("es jau lūdzu, bet atkārtoju trešoreiz, lūdzu, pa labi ejam, lū-dzu") un pavisam fizisku padevību domai, ka mēs tiešām visu (ezera daudzlīmeņu straumes, piemēram) kontrolējam vārdos un arī darbos, bet kad krastā un Rindā jau vairs padusmoties nevar, atkal jāsmejas, jo ko nu vairs tur dusmoties, paties paties, viss taču ir labi tomēr.

Nu un tādā garā un varā, bet visas ugunskura, upju un dažas citas mūžīgo brīvdienu smaržas iemainītas pret l'eau'par kenzo un strauji un frontāli, bez liekiem jautājumiem pārpoziocionējos uz back to business, risināt tādus nebūt nemazssvarīgus jautājumus kā maketu saskaņošana, UR valsts notāra lēmumi, mājas lapu palaišanas un grafiskās identitātes meklējumi 21. gs Rīgā, aiz muguras kā klusu, blīvu un spēcinošu fronti atstājot Kurzemi, tās upes un tos mežus.

9 comments | post a comment


browse days
my journal