Kaut kādas ligas metās jau sen, bet Viņa maigās rokas glāba vienmēr. Allaž man ieskatījās acīs, žilbināja un teica, es izglābšu, man patīk, es varu un protams, Tam skatienam, kombinācijā ar veselīgo attieksmi, nekad/neko nevar atsacīt. Lai arī, Viņš, LaimMuktupālvel', ir latviešu vīrietis , tomēr atbildīgi, droši un nešaubīgi paņem princeses savā varā jo cieši un pat tādu itin sprādzienbīstamu maigu radību, kā jūsu padevīgā kalpone. Tur es padodos, visa ieslīdu, neelpoju un cik varu, tik plati atveru, lai tikai Viņam ērtāk, ko nu par mani daudz.

Tā nu maigi glābta dzīvoju laimīgi, atbraucot no Turienes&Turienes bija kaut kāda smeldze un jutība, drusku jau domāju, ka smeldz pēc Viņa,
bet vai tad nu smeldzes un jutības maz dzīvē, nieki vien, tās ir tās garoziņas no ambrozijiem, skip un ejam tālāk.









Tikko, dārgo zobārst, kura amata un saskarsmes prasmēm rindas augstāki veltītas, tikko nolauzu apmēram pusi no no 7 zoba ar visām sidraba plombēm. Filma "Zāģis 19", žņaugu ap kurieni lai apliek?


Nakts Dzirciema ielā un svešas knaibles manā mazžoklī?
Tā nav perspektīva.
Trīs ibumetīni un Viņš, Andris Roze, tā sauc manu uzticību zobārstam.