Virs absolūti kroplās purva apbūves zem nosaukuma "Salienas pilsēta" saule slīdēja mākoņos, labajā pusē cēlās bieza migla, brabusi ar citzemju numuriem svilpoja garām jau tā krietni pārspīlētajam ātrumam, bet tad es izkāpu malā, jo gribējās atkal mirkli uzķert jaudas atšķirības uz spaiļu galiem, starp miglas kāpšanu purvelī un ātrumpilotiem. Fonā Sandra Glāzupa lasīja ziņas un provizoriku, krievu valodā cilvēki priecājas par uzvaru un deputāt krafcof saka, ka nes veiksmi, bet es reiz teicu, ka Saeimas pēcvēlēšanu rīti ir vistīrākie emigrācijas stimulatori.

Starp citu, neviļus apraudājos metot sasvītroto/ieplusoto biļetena aploksni urnā, jo smagais kultūrsnama gobelēns sūnu zaļajā gammā, priedeskoka pašu galdniecības galdiņi un fonā skanošais čimčidrilējums "gaaaidi mani, dienas saulainajā pusē" uzzīmēja tādas mazas, bet savu laimīgumu nepzinošas dārza rūķu pasaules ainu, kurā mazie un čaklie radījumi dara visu un itkā rīkojas pareizi, saskaņā ar noteikumiem un labi darīšanas tradīciju, bet nekādi nevar atsisties no ļaunajiem velliem, kuri izbradā visas skaistās dobītes, jo rūķi nepakam nepiekritīs atzīt, ka katrs no viņiem ir iegrauzis vai gribējis iegrauzties riekstus no vella saujas.

Ironiski gan sanāks, rīt no paša rīta došos uz Maskavas namu vīzu taisīt, būs trikolora atsvaram jārotā visi pirksti zemgaļu/latgaļu sidrabā.
Maskavas epizode būs īsa, bet koša, taču īsti aizraujošs kino mūsu/jūsu kinoteātros atgriezīsies pēc tās, servēts ar autobāņa cienīgu šššššššš skaņu un žilbinošu kardio dinamiku spaiļu galos.




p.s. es šito zināju. manu pleilisti vada īpašs šuflētājs, kurš vai nu lasa domas, klaji spiego vai šifrē pirkstgalus. šodien tien servēts tik ciešs sajaukums starp Iļģiem, krieviem un citiem dižceļu putekļu apdziedātājiem, ka jūtos tā, itkā sēdētu rentgenā un visas manas domas tiek atskaņotas bez atļaujas.