Viss ir galvā. Vispirms, negribēju celties es- jo visas tās runas par zeltzobainajām rīta stundām ir bleķis, kurš gan to nezina. Tam dažreiz nākas noticēt pa pienākumu līniju, kā arī, aviācijas pavēlnieku fantāzijas par gaisa satiksmes organizēšanu piespiež pakļauties šai kaprīzei, tādos "rītos" kā šis, piemēram.

Tagad gaidu rezerves lidmašīnu, labāku laiku vai citu virzienu, jo pirmoreizi ir sagadījies iekļauties pie tehniskajām ķibelēm.

Kā izsaukuma zīme teikuma beigās ieslīdēju geitā, mūs atkabināja no iekāpšanas koridora, atbīdīja labākam ieskrējienam, bet tad iestājās klusuma pauze- dzinēji pieklusa, fonā notiek drošības instrukcijas, kuras visi ignorē tikpat automātiski, kā atskaņo. Es sēžu pie avārijas izejas un apsolījos atvērt durvis pie avārijas nosēšanās, jā, neturēšu somu, es atceros, man būs jāatver durvis pie spārna un jānorāda virziens. Jā, es saku skaidri, protams. Simtiem reižu kā pantiņu līdzi skaitīt un tas taču nekad neattieksies uz mani, vai ne? Nu, vismaz ne šoreiz, jo šoreiz viss ir tik labi un pareizi un skaties, aiz iluminatora te paliks saulaina diena un tūdaļ jau lidosim. Bet nē. Nelidojam. Lidosim. Nelidojam. Kapteinis kaut ko stāsta par nelielu aizkavēšanos un saka, ka lidosim. Bet nelidojam. Pēc brīža pienāk ziņas, ka atgriezīsimies pie tehniķiem un tūdaļ lidosim. Stjuartes pienes ūdeni, paredzersimies un drīz lidosim. Bet nelidojam. Atbrauc tehniķi, kuru automašīnā uz paneļa ir novietots katalogs "Holidays" ar palmām, arī tehniķi visticamāk, izvēlētos atpūsties, nevis remontēt nelidojošas lidmašīnas. Varbūt, mēs drīz lidosim, es nodomāju, bet mēs nelidojam. Pienāk jaunas ziņas, ka tūdaļ atbrauks autobuss un mēs brauksim uz terminālu, jo ar šo lidmašīnu nelidosim. Un mēs braucam uz terminālu un gaidīsim stundu un tad zināsim, kad un kur, ar ko un varbūt, pie viena, arī kāpēc (tāpēc, ka ir boarding pass?) lidosim. Bet tikmēr es nekur nelidoju, malkoju ķiršukolu, skatos uz Prāgas sauli un zinu, ka kaut kur lidošu. Tāds tranzītstāvoklis, pirmdienā. Lidosim.

Trešā stunda.



Mums piešķīra dzeltenas kartiņas "TRANSIT", (bez gloria mundi), bet tā joprojām geitā, pamazām tie, kam ir kompji sapulcējas ap rozetēm, tie, kam ir nīgrums- ap mafiniem kafejnīcā, tie, kam ir biznesa sarunas: ap blekberijiem un kanselo mītingus un dažādi aplodžizējas. Tablo ik pa 30 minūtēm piedāvā samērīgu nākamo soli- ka vēl pēc pusstundas zināsim, kas notiks pēc pusstundas.


ā, upd. Drīz lidosim.