Šodiena man bija skarba, no 3 tikšanās vietām es vienā mazliet dabūju pa tauri (prognozējami, bet tomēr – nepatīkami),

divās nācās sūri piespringt pārdošanā un argumentācijā, bet gan būs bijis labi,
TAD
man nācās atcelt vakardienas ekspromto plānu par Positivusu šovakar,
jo pirmdien jānodod viens masīvs dokuments,
KAS NOZĪMĒ,
ka es pielipšu savā krēslā līdz pirmdienas rītam un neredzēšu svaiga gaisa.
UN
tāpēc aiz bēdām aizgāju izvingroties un turpināt pilnmēness atslodzi,
PĒC TAM
pārnācu mājās un te viss tā mīlīgi
UN TAD
atkal tās sāremā vai citu kadiķotu salu mājiņas iekoda pakrūtē,
LĪDZ
lieliskā grāmatvede atsūtīja sms, lai taču parakstu VID EDSā atskaitītes
UN
es aizgāju uz virtuvi;
atradu saldētavā šņabi PRAVDA,
aukstu un viskozu, ar visu briljantu, sidraba biķeri, no kā iemalkot šo vielu
UN
mazu kvadrātiņu ķelmēnu maizes ar mazu kvadrātiņu kaut kāda kūpināta speķa, kuru ļoti piepūloties, varētu nosaukt par cauraudzīti, uzkodās
UN TAS VISS
man beidzot deva spēju un spēku tikt galā ar [seko paši rupjākie lamuvārdi]

SASODĪTI KROPLO VID EDS.

Tagad jūtos kā normāls uzņēmējs, vieglā štīmē, lai vieglāk uzņemties.