Varbūt esmu palikusi ciniska un pasīva, varbūt izolējusies savā tornītī,
bet šīsdienas "revolūcijas tiešraidi" izturēju aptuveni pusminūti.

Nav strukturēta satura un "par ko tas viss ir", diemžēl;
cauri spīd atsevišķu opozicionāru mēģinājumi izmantot "tautas neapmierinātību" (kurai protams, ir pamats) sava politiskā kapitāla pucēšanai.

Un jā. Latviešu sieviešu spožums un posts - pašām jāsauc karā, pašām arī jākaro, blakusstāvētājs vienīgi pietur rāciju. Šis plaši izplatītais motīvs ir atainots arī pieminekļos un piemiņas zīmēs un deģenerē paaudzes simtiem gadu.


Manuprāt, visām protesta formām, sākot ar saraksti vēstulēs ar valsts pārvaldi, beidzot ar iziešanu ielās un "ķieģeļiem logos", ir jābūt loģiski noformulētām un skaidri aiznestām. Ko gan vēsta sauklis "Atdod cūka elektrību?" Ļoti ceru, ka beigās nevienosies kādā kopīgā dziesmā, bēdas likšanā zem akmeņa vai zili-pelēko sišanā un uguns kuršanā vācu kundziņiem.