Tālab bij zvēriem Daugaviņas rakti?
Friday, February 25th, 2011

Date:2011-02-25 11:22
Subject:Kur skatās Atbildīgie Orgāni?
Security:Public

Kaut kas nav, kaut kas nav. Uzvārdus var salatviskot kā vien nevēlies - Īmza, Džeimsa un Čepmena,  izejot par sievu pie Donāta Bebra man nāktos pārtapt par Bebres kundzi, (pārfrāzējot kādu trešklasnieku "katram zīdainim ir zināms, ka tāda zvēra nav!" ); dēlu par Otto nosaukt ir tiesas cienīgs akts, toties, katru dienu varu brīvi  izvēlēties iestatījumus un iesāknēt starpeni MsWordā (hmm, kāpēc ne Vārdā?) un tā tālāk. Tikmēr, viens no dažiem nacionālromantisma vaļiem – A/S "Laima" piedāvā Tumšo šokolādi ar granātābolu KRISPIEM . Un nevis "kraukšķiem", "gabaliņiem", "drupačām"  vai "kripatām", bet KRISPIEM.  Nekonsekventi. Vienīgais labums, tā šokolāde ir diezgan ēdama. Ziņo, ja arī Tu savā iemīļotajā lielveikalā, aptiekā vai DUSā ieraugi kādu vietējā ražotāja krispīgu patvaļu! P.S. PAT LIETUVIEŠI šīs pašas šokolādes mārketinga anotācijā ir izmantojuši maģisko "traškučiais"- kas nozīmē, kraukšķi un nevis krispas, leiši ir konsekventi vispār un kartupeļu čipsus arī dēvē par "bylbu traskučiais su sūris". Ziemeļos, pie igauņiem viss ir vienkāršāk - salikteņu burvība ļauj nodēvēt "Tume šokolaad krobedate granaatounatukidega". Nekādu kriispid, ja.

16 comments | post a comment



Date:2011-02-25 13:40
Subject:Nevaru novaldīties. Sēņu jautājums.
Security:Public

UPD: ok. ja šis ZM aprēķins ir tapis tāpēc, ka "nav mums FSC sertifikāta, bet skat, kāda mežu vērtība" un tālāko jau katrs cītīgs parano-analītiķis uzķer, tad līksmās muldēšanas vietā jāiet aiz mūrīša paskumt.


--------
Tātad, brašie Zemkopības ministrijas ierēbņi ir sarēķinājuši, ka Latvijas mežos ik gadus tiek salasītas sēnes 35,9 miljonu latu vērtībā.

Man ir divi grādi (diemžēl) sociālajās zinātnēs, neesmu dzimusi ar logaritmisko kreisajā rokā, bet tomēr, ar skaitīkļiem patīk jau no bērnības rotaļāties un vispār, esmu diezgan [nožēojami] materiāli- pragmatiski orientēta. Tagad es gribu parēķināt.

2010. gada rudenī, kas bija sēņu ziņā ļoti bagāts gads, apmēram 3-4 septembra nedēļu laikā vidējais guvums no meža apmeklējuma 1 cilvēkam bija, pieņemsim 200 sēņu vienības. Uz degunu. Vidēji, viens sēņotājs mežā bija 4 reizes [palabojiet] un izcēla apmēram 800 sēnes.

No 7 manas paplašinātās famīlijas biedriem, sēņot gāja divas, tātad, "uz mums"- 1600 sēnes, ieskatot tās mikrogailenītes. Klana piejūras novadu diaspora nav ziņojusi par sēņu guvumiem, tie uz dabas lielajām formām iziet. (čau, bračku).


Tā.
Atveru CSB lapu un mēģināšu izdomāt, kā un uz ko attiecināt DATUS.
izejas materiāls pagaidām būs šāds, kamēr top FORMULA

LV Iedzīvotāju skaits: 2,29 m [6780- cietumos, tie noteikti nesēņoja, jāņem laikam bezdarbnieki un "ekonomiski aktīvie 12-70 gadus vecie, ja? Ko vēl?"
Kopējā Latvijas mežu platība: 3221 tk ha2
Vieglie automobīļi: 833 401 gb
Vilcienu un autobusu maršruti ārpus Rīgas....X
Sēnes tārpainas nebija, tā ka sēņu indeksu nevaram pielietot. Daži lasīja arī zaļās mušmires.


Mans mēŗkis būtu noskaidrot:
1) ja es pa sezonu salasīju kādas, pieņemsim, 430 dižciltīgas baravikas, "cik tas ir latos";
2) Cik no 1 m2 meža "var izcelt", latos;
3) Kā prognozēt turpmākos izcēlumus nākamajā sezonā, ja manā sēņu apgaitā ir 10 km2 meža Zemgalē, 15 km2 Vidzemē;
4) Kā pieaugs mans individuālais nodokļu slogs nākamajā sezonā, jo esmu guvusi neaplēšamu labumu no neatjaunojamiem resursiem?
5) Vai ir nozīme, [latos] ja lasu tikai baravikas, vai makovices sanāk efektīvāk?
6) Ko darīt mājsaimniecībās, kurās sēņu groziņi tika nolaidības labad sapūdēti? Tas skaitās kur...?

Tagad eju modelēt aprēķinus, bet jūs, jūs atzīstiet, kurš tos riekstus nolasīja!

22 comments | post a comment


browse days
my journal