...taču nākas. Es nevaru (vairs? atkal? vienmēr? vēl?) norukāt visu nakti vai vairākas pēc kārtas un nākamajā rītā aizkrāsot mazliet zilos zemacu riņķus un samērā moži norullēt visu dienu.
Klāt ir sirdsklauves un smakšana, reiboņi un vecā, nesaeļļotā buratīno nožēlojamā sajūta, šķiet, ka čīkst ne tikai pēdu locītavas, bet acu eņģes.
Noskrējiens liek sevi manīt.
Pretgrumbu krēmi un cellulārās masāžas? Iešu gulēt tūdaļ pēc Panorāmas? Kas tālāk?