Viens no maniem visu laiku mīļākajiem varoņiem un rīcības cilvēkiem ir Kisindžers, arī reflektējot par to, ka īsta laime ir aizverot acis un paskatoties atpakaļ uz pieredzi (ja vispār praktizējam retrospektīvu kultūrā) secināt, ka esi pagājies dažus solīšus, kaut pussolīti kopā ar Dievu. Tolerējot katra individuālās reliģiskās izvēles un darbojošamies personas iekš ticības, es vēlētos, ja ļauts, vien no sevis piemetināt, ka ne mazāk svētīgāki ir to dienu vakari, kad vari konstatēt, ka ne tikai esi pagājies kopā ar Dievu, bet esi patiesi, ar sirdi un līdz krampjiem un "bez obidi" smējies kopā ar Viņu.