Sen zināma patiesība un nestrīdos pret, viss ir kalnveida un sūrajai kāpšanai pret kalnu seko salds un elegants nobrauciens. Un zebras ir svītrainas un rupjmaizes kārtojums ir sakārtots loģiskā secībā.

Ar šo apsveicu valsts kases uzpildīšanas pavēlniekus ar vienu tiešām smalki izdomātu nodoklīti, no kura neizvairīties: ikgadējā transportlīdzekļa nodeva. Smalki izrēķinot, ka lielais vairums LV reģistrēto automobīļu ir svara kategorijā mazā un vidējā klase, tieši tos, lai iegūtu statistiski nepieciešamo naudas daudzumu, arī dubultojam. Jo kāpēc gan ne, no jums taču var izcelt, ir masa, cilvēki, kuriem auto nav greznība, bet instruments. Es nepretojos pret pašu faktu- par nodokli, es diezgan pretojos atzīt par labu autoceļu stāvokli attiecībā pret nomaksātais Ls/gadā. Neesmu oriģināla, zinu, bet drusku pa bedrainu ir padevies segumiņš.

Asfalta cena tonnā esot Ls 17, dolomītšķembas- Ls 13/tonnā, drenējošā smilts, vid. Ls 12/tonnā. Ā, un vienas ceļa zīmes uzstādīšana izmaksājot Ls70/gabalā, iespējams, tāpēc uz tām ir ietaupīts, jo dārgi tomēr. Turklāt, ceļa zīmes uzstāda tikai daži uzņēmumi un kā ir redzēts dabā, šī sarežģītā darba veikšanai ik reizi ir vajadzīgi vismaz 5 vīri kombinzonos, no kuriem 3 "vada procesus", 1 skrūvē zīmi, 1 rok bedri. (ha).

Arī pret to, kopumā, man nav iebildumu vai diemžēl, neko jaunu es nepateikšu, atliktu vien karstvārdiņu "veselais saprāts" (vadības leksikā aizstāti ar "optimizācija-efektivizācija-uzlabošana") ieviest dzīvē. Par šodien samaksātajiem Ls75, tātad, būšu ieguldījusi vai nu vienā ceļazīmē, vai arī, dažās tonnās materiālu, ar kurām droši vien, neko vairāk, kā puķu dobes pie Baltinavas pašvaldības neviens neoasfaltēs. Vai kādu bērnu laukumiņu Lugažos.

Toties, puķes tur ziedēs lepni un mana nodokļu maksātāja sirds, kratoties dzintarzemes ceļos, varēs nesāpēt nemaz. Jo kāpēc gan nesamaksāt divreiz vairāk par divreiz sliktāku stāvokli, ko? Izpaliek apsolījums, ka braucamais materiāls, i.e. ceļi, varētu uzlaboties kaut vai pat 0,5 reizēm. Kaut kāda tāda kā nesakritība un neatbilsība, pavei. "Kur mana forele???!", kā reiz jo skaņi izsaucās kādā restorānā kāds neapmierināts klients.