Vakar pāra stundas Ozolkalnā, ar konservatīvajām slēpēm, bet šodien pilnīgs izkausiens Jēkabgravā, dēli dīdot. Pēc visa man liekas, ka es nekad, nekad neesmu tik ļoti nogurusi slēpojot (pat ar vissliktākajiem zākabiem visnekoptākajā slovāku vai karpatu trasē), cik dēļa dresūra paņem. Āķis gan lūpā ar to arī iemests.