Biju sacerējusies, ka šogad tā arī nemaz nesaslimšu. Taču pastaiga pa atkusušajām Cēsīm ar sniegūdeņiem līdz puslieliem dara savu, uz pareizticīgo ziemassvētkiem varēšu iet par sarkandegunaino dāvanu daļātāju, jo man ir Iesnas Super Professional.

Kādi jauni, revolucionāri piedāvājumi no medicīnas ir ienākušies pildeguņiem?

herr kinskis gānīšanās par Spilvas pesto mērci mani ievilināja ražotāja mājaslapā un es pirmkārt, gribētu aizsūtīt Kartupāļa Trūda Ordeni dizainerim, otrkārt, sapratu, kāpēc izvairos no recepšu portāliem latviešu valodā.

Jo, visbiežāk,tie ir mājamatnieku uzturēti/papildināti sevis atrādīšanas stūrīši un ēdienu receptes ir nevis, kā top, piemēram, pareizā kotlete, bet kā ES taisu savu vienreizēji pareizo kotleti (izmisīgi centieni pārliecināt pārējos par Pareizību) un kā to nodēvēt mājsaimniecības ņergām iebarojamā nosaukumā. Tātad, no šāda veida publicēšanās kopienām ir teju neiespējami izlobīt šo un to par metodi, ja vien neiesaisties regulārā komunikācijā, neizkod autoritātes un nesāc tur publicēt savas vakariņas.

No šī izriet vairākas problēmas: katrai saimniecei ir sava vistaisnākā taisnība, bet mans, kā lasītājas uzticēšanās reitings rodas tad, ja var kaut kā pārliecināties, kas vēl mūs vieno, kāda ir autores/a izpratne par labu ēdienu, uc.

Tāpat, rodas neskaitāmi daudz nejēdzīgu interpretāciju, taču netiek atbildēts uz pamatjautājumu:
svarīgākie laba cepeša noteikumi kā fiksētā daļa un variablā- jūsu lidojuma augstums, kuram patīk izrakstīt visu ar majonēzi, kuram visu slacīt apelsīnos. Tā receptes.lv piedāvā simtiem "Cepeša receptes", taču reti kura šķiet puslīdz uzticama, bet ražotāji, arī, spilva piedāvā dažādas savā produkcijā dāsni mērcētas receptes, piemēram, salātus zem vārda "Neptūna uzkoda". Tālākie nosaukumi ir vēl astoņu stopu vērti: Špāsīgā vistiņa, Vien` riktig cuciņ!, Donžuāna meistarstiķis, Pipariņš uz mēles (čau, chaj), izlasot kurus, ir pilnīgi skaidrs, kas tas ir par ēdienu, kādas garšas tos rotās, utmldz. Kreatīvs svelmainais, ak jel.

Par ēdienu nosaukumiem receptēs, kafejnīcās, restorānos- to citreiz,
par deminutīviem: tur darbs psihoanalītķiem, bet kāpēc tā diezgan ģermāniski smagnējā latvju gastrokultūra netiek gaismota internetos ar
pavisam vienkāršu tips&tricks iemācīšanu; lai būtu mazāk vilšanās sabiedriskajā un privātajā ēdināšanā, ja "mēs visi" būtu saskolojušies elementāros pareizu metožu un garšu savietojamību pamatos,
metodēs ( 2 karojošās picas mīklu frontes: ar raugu vai bez?) un iztiktu bez neveiklas vipendrīšanās, dekorējot pārmajonēzētus biešu salātus ar vītušām vīnogām, marinējot vistas daudz pieminētajām un manis čakli nīstajā majonēzē vai tamlīdzīgi iznesoties. Es saprotu, liela daļa recepšu ir žanrā "kā lētāk" un tā ir realitāte, bet tomēr, BBC food un daudzi citi nav pievīluši nekad, savukārt, delfu ķēķa, utmdlz lietotāju rakstīto recepšu fināls ir padevies mazbaudāms?