Vakar vakarā, gan Vecrīgā, gan Brīvībsielas ugunīs, gan Ķīpsalas koju spožās gaismas pielietajos logos bija jaušams, ka vasaras snauda ir beigusies, līdz ar noplūktām gladiolām un adatainām asterēm sašpahtelētā večiņa Rīga atdzīvojas, tā brauks ar jūsu svaigo degvielu tagadiņ. Ai, nesačakarē, rafinēto večiņ', visus tos tīrradņus, spožačus, atraitnesdēlus, māšumeitas un pārējos, kas kaut ko še vēl cer un kuru ticēšanā ir spēks, nesamal šamos, naitlaifa, soušialaizinga un peļusprinta presformās iespiežot pilsētas tupumu un nespodrās acis.