Baltijas ceļam-20 atceres skrējienam uz plkst. 13.25 ir reģistrējušies:

Igaunijā: 1113
Latvijā: 15413
Lietuvā: 906

Mīlīgi. Rādās, ka tas, lielākoties, dēļ valstīs atšķirīgā kampaņas mēdij/pīār/plāna un koordinēšanas spēkiem, taču proporcija ir bliezoši eleganta.

Sasmaidoties atcerējos dažādus pieredzes labirintus pārbaltijas biznisā, kur 2:1 rezultāts bija klasika, ja 2 valstis par kaut ko spēj vienoties (piemēram, Latvija un Igaunija), tad leiši nobliež pretējās straumes kustību, argumentējot ar masu vai ar karalisko/katolicisko tradīciju, visbeidzot. Visbiežāk varēja vienoties tie, kam ir kopēja robeža: latvieši, būdami maigi un elastīgi pēc rakstura ar leišiem vai igauņiem, uz maiņām, bet tikai vienreiz, kāda apdrošinātāja pakalpojuma ieviešanas sakarā notika, manuprāt, vēsturisks akts: vienojās leiši ar igauņiem (pat par kampaņas plakātu dizainu!), bet latvieši nepakam nepiekrita un izmantojot tēvzemiešu labākās tradīcijas (kā mazākums nogāž valdību, skat. 98, 2001 un citus piemērus), norāva visu kopējo lietu visiem un katrs viesa patstāvīgi.

Lai ilustrētu kopējo izpratni par vienu uzdevumu, bija jauks piemērs no TV3 annālēm: 200X gada rudens sezonas jaunās pašreklāmas galviņas- igauņi uzblieza varenu, blokbāsterīgu roku un hightech (esam mazi, bet ņipri); latviešiem pagadījās kaut kas ņiprs un diezgan pat asprātīgs; savukārt, leiši tikmēr uzfilmēja curkuraini saulainu klipu ar ģimenēm, ziedošām pļavām un meitenēm baseinā, pludmalē un kopīgu dziesmu visām ekrāna zvaigznēm. Aiz kam, cieši pārliecinos, ka visas trijas ir lieliskas katra savā ziņā, bet mīts par ciešo kopību un siāmisko tuvību būtu mazliet jāatmet, mazāk vērmelīšu pakrūtē uzsitīs. "Uz ko gan jūs cerat?!" (c)

Taču, acta, non verba- aizies vakarā paskrieties.