No rīta Berga bazāra tirdziņš ar Rītiņburgeriem un slowfoodu; ambiciozi sacenotu lauksaimniecības produkciju, kas piestāvētu klasiski gaumīgiem, bet mazliet saltiem interjeriem drīzāk, kā vienkāršai, baudpilnai ēšanai (allaž liekas svarīgi neielūst tajā plānajā ledū starp snobisku šņergāšanos un kvalitāti, par kuru var arī samaksāt vai vienkārši labu lietu, kura tā arī maksā: tas L.Suhonenas vārdā nosauktais "veselā saprāta" moments); pēc tam Vērmanī iekļuvu iekš grūti definējama ņiguņegu, vienā stūrī ar LNB bibliotekārēm, kuras tērptas medmāsiņu ķitelīšos, apmeklētājiem izraksta zāles- grāmatas: piemēram, A.Vilkam, sarkstot, bālot un ķiķinot tiek ieteikts turpmāk lasīt "Nerātņās Daiņas", eķeķē, šitādu joku izspēlēt, ko ne? LOL un ROFL, laikam šādos brīžos pieklātos.  Jūtama bija masu pasākumu režisoru, jaudīgo kundzīšu BR vai MZ stingrā roka: noscenografēts un izpucēti sarežistēts viss līdz nemaņā spiegšanai pie scenārijiem un  aktiermāksla (un tās spēju robežas) uzplēstas katram, kurš piedalās ar "priekšnesumu" vai brīvprārtīgi.  Viss tā  skaistiņi un pārdomātiņi, kā eiroremontā, kā umurkumurā un kā jau pie kultrāliem cilvēkiem.

Tālākajos caurparku- uzkrastmalu skrējienos aizvien izteiktāk apkārt skanēja citas valodas, ne tā, kuru, pēc vecas inerces uzskatu par dzintarzemei galvenāku, bet, turot prātu atvērtu, sauksim to par Rīgas viesmīlību gadsimtu griežos. Galu galā, lielais vairums pilsētas ģeomateriāla ir tapuši vai nu vācu vai krievu mēlē, caur ko, visu pārējo (šad-tad proklamētas un neatkarīgas  republikas), iespējams,  drīzāk  jāuzskata par trešā tēv'dēla- dumiķīša veiksmi, ar pārejošu (bet- ura! ticība un cerība ir vienmēr-  atkārtojošamies) dabu. Daugavmalā, meklējot zināmo podnieku, kurš savus podus tur tirgoja, kāds mikrorajona  pārstāvis svētku trennuškās ar krāšņu "nuuu, bļeģ"  Aldara alus nemaņā  uzkrita uz lielā viesību degustācijas galda, kundzītēm ar brošiņām pašķiroties uz visām pusēm un šausminoties "vaimanuvai."   Tēva kungs vēstīja, ka tirdzniecība šodien tāda pašvaka, jo pasākuma formāts, viņaprāt, atbilstot "ar bērniem sarīties šašļikus un alus" tradīcijai un brītiņu pārmijuši par aktuālo, es ieniru atpakaļ  gaviļnieces ielās, uz galvas krītot grāmatu pirkšanas grēkā Robert's book's. Tikmēr Vecrīgas parlamentārā stūra un kanāla malas skaņas ausīs vēstīja, ka atrodos rietumu sabiedroto pusē: angļu, spāņu un turku valodu maisījums un  japāņu, zviedru un citi tūristi un zeltainā pēcpusdienas saule vēdīja tādu kā jebkurienes-maz-pilsētas Stokholmas, Lundas vai Franfkurtes noskaņu,  kuru sevišķi  pasvīrtoja savādā atļauja sēdēt zālienos kanālmalā.  Tikai tagad gan sapratu, ka zālienā sēdēja turisti, mazāk paši vietējie (bet RD tāpart jau zinās vainot anglosakšu kultūru šajā barbariskajā zālāja izsēdēšanā) un garām lēni slīdēja laivas un kuģīši.  Kādās trijās bija pa pārītim, vienā airēja viņš , bet  viņa laimīgoti miedza acis pēcpusdienas saulē,  taču divās citās, pie duļļiem bija ķērušās mūžam spēcīgās un taisnāko no taisnībām nesošās ledijas, airēja sparīgi un vīri tāpēc netraucēti malkoja alu (vienā gadījumā) vai laimīgoti  miedza acis pēcpusdienas saulē  (otrā gadījumā). 

Vēl, kamēr es zālienā lasīju grāmatu, garām aizpeldēja arī Čaunāna kocenieces ar ekskursantiem un  kāziniekiem ar visiem panākstiem, ek, varētu tak to Daugavu izmantot par pilsētas transportu.  Vienā brīdī sociālais svētku spiediens uz mani izdarīja savu, pakāpeniski iztrūcināja no snaudas piemigušo mizantropu un stulbummnīdi ar sarkastisko smaidu, par nelaimi, tieši tajā brīdī, kad  atkal jau biju Vērmanī un pasākums bija iegājis ļoti spalgā tautas amatierteātra fāzē.
Eduard Smiļģi, indes dzeršana te nelīdzēs, bet noformatēt cieto disku šīs tradīcijas tālāknesējiem derētu gan. Nekavējoties.  Pretimnākošās kundzītes, Balzaka vecumā un Rīgas Modes- 91 labākajās tradīcijās, gan vēstīja, ka "šis gan ir kas interesants, vadzi", taču man trīs stundas pilsētas svētku jau bija par daudz, ak sveiks esi, mīļais mājas parketiņš un U2 Vertigo diskis,  vajadzēja tomēr pie dabiņas šodien aizšauties, tur, kur zila debess, zelta saule un mazāks acu skaits.