Tālab bij zvēriem Daugaviņas rakti?
Sunday, June 28th, 2009

Date:2009-06-28 23:16
Subject:Gaujas un Mendeļejeva krustojumi
Security:Public

Meklējot jaunus ceļus kartēs un vietas, kur nav būts, bet ir, piemēram, jūra, kāda saulaina ekspotīcija šodien nonāca Gaujā. Tur bez upes un jūras satikšanās ir vesels puduris ar no-kājām-gāzošiem ķīmiķu vasarnīcu kooperatīvu ielu nosaukumiem, par provi, Broma, Sēra, Nātrija un Argona ielas, kuras krusto Ostvalda, Valdena un Candera iela. Ķīmiķi bijuši diezgan uz augstumā būvēšanos vērsti šajā reljefajā vietā, tā nu atsevišķas arhitektūras pērles (vizuālais materiāls sekos viņdien) atgādina, piemēram, Vecās Raganas Trijsstūraino māju, kurai vistas kāju ir nograuzuši raganas vilku suņi vai trijsstāvu strazdubūrus, kuri izpušķo visādi citādi, radošo garu apliecinošo pieeju celtniecībai saldajos astoņdesmitajos. Kā arī, redzams, kurā kombinātā kuram platāks blats bijis- vai pie kociniekiem, vai pie stikliniekiem, kuriem, par provi, Lodē pie ķieģeļiem. Sarkanajiem, kā labklājības zimbolam.

Kooperatīva kontingents šķiet gana "kulturāls un latvisks", no svelmē gurušiem dārziem skanēja Vecās Likteņdzirnas, kūpēja ugunskuri un vīru runas. Tur sanāca liegs ceļojums laikā un šķita, ka aktuālāko šībrīža interjerā varētu pasmelt no "Mēbeles jauniem cilvēkiem" un žurnāla "Kaasito", gatavot ēdienus pēc Masiļūnes, stāvot rindā uz Tabakas izstādēm un lasot Regīnu Ezeru, neiztrūkstošā Raimonda Paula un Arnes Veski plašu pavadījumā. "Vasarnīcu celtniecības paradigmas LPSR" varētu būt pētāmas gan no arhitektūras, gan no pašrealizācijas viedokļa, vasarnīcas kā aksesuāri vai kā hobija- pašbūvēšana- izpausmes vietas. Diezgan sirsnīgi tur viss tomēr- logu rūtis kā stilizēti zirnekļu tīkli, paziņojums par ūdens padeves laikiem un tā; iedomājos, cik namiņos ir mezglotas pūces kā koridora dekors, māla velniņi un Latgales krūkas.

Taču jūra bija savā vietā, cīnījās par ietecēšanu Gaujā un visa sālsūdens atpakaļ saliešanu. Saule centās paslēpties aiz mākoņiem un vējš atnesa civilizācijas atlieku smārdu ij tad, ceļinieki, brīdi pasēdējuši uz siekstas, palēnām devās pa smilšaino ceļu mājup, pieliekot loģisku punktu tiem diviem kilogramiem zemeņu ceļinieku groziņā.

1 comment | post a comment


browse days
my journal