Iespējams, šāds klimats ir viens no līguma punktiem ar SVF- tev nebūs saules gaismu pie pamales redzēt, tev nebūs saulainās piejūras pļavās bradāties, gluži kā gavēnis pēc carne-vale, tas pārvelk pāri pelēko skrīnseiveri. [bez-saule, bez-saule muchio] Tāds Rokfora puvuma stīdziņu zilzaļais akvarelis ar "smagi šņāca egļu meži/pilni saules asariņu"- bija lapa manā ābecē, kura ilustrēja to, ka pēc saulainajām dienām nākot tās otrās, tādas, kā šīs, but then again- lai nedeformēts ir cerību gaišais stars: pēc šādām ir jābūt arī dzeltenajām un tām, kas saulainas.

Piektdienas naktī un enerģiskā stiepienā žigli sasniegtā jūra Košragā bija gaiša, pamale kā polārajā dienā, ar sarkani svītrainu saulrieta pusi un gaišu ausmu pie rītiem, liedaga plašums un Skadiņa vecā tupele un steķi: viss neskarts un vietā. Nākamajā rītā pār namiņa lielajiem logiem līst garas lāses, pagalma zāle aug acupriekšā un neierobežoti var pievērsties visam, ko sedz jumts, jo tādā laikā pat žēlīgas butes tīklos nelīstu.

Vēlāk izrādās, ka slavenais un gluduma ziņā pārsteidzošais Slīteres- Kolkas ceļa asfalts nav sasniedzis Lūžņu un to grantspelēko kilometrāžu mēs paķērām līdzi uz auto virsbūves, sak'- lībiešu dubļiem galvaspilsētu parādīt. Ventspilī vējš ar lietu gāž no kājām un nelaiž laukā no Malnā Sivāna (c), grīvā procesu vadības ķēde pārkrauj birstošās melnās kravas un pilsētas sterilā kārtība uzvedina pārdomas par visiem zināmā pilsētas tēva precīzo zīmējumu un pogu spiešanu uz pavalstniekiem: viss tavam Māslovam ir uzpucēts un izcakots: tīras ielas, gaismiņas tur/šur/norādes/sētnieki pilsētas kostīmos ar pilsētas logo, petūnijas un zaļi krāsotas sab-trans pieturas: tāda kā lej-putrija, tāda kā ģipšarūķu paradīze ar dažiem, nevilšiem panciskiem elementiem tomēr.

Šķiet, visā Kurzemē ar pāris stundu intervālu noris devītklasnieku izlaidumi: pie skolām pulcējas pucēti pūļi, meijas, matulaka, špickurpes, slepeni fufciki no žaķešu azotēm un mācību pārzines falsetā skandēts Vācietis: "bet tagad šeit, uz lielās dzīves trases/Tevi atceroties, silti mirkļi būs". Ventspilī uz šo svinīgo aktu ļaudis nesās ar milzu puķu kompozīcijām, 'bagātiem ziedu kārtojumiem', kam tās folijpapīru malas, Alsungā redzēju rokās rudzupuķes un magones un košas pujenes, suitu absolventi un suitu viesi iekārtojās kopbildēm skolas volejbola laukumiņā ar smiltīm priekš augstpapēžu kurpēm. Kuldīgas tilts pēc remonta izskatās glauni, nopucēts kā klīrīga vecmāmiņa mīlošu mazbērnu fotošopā, bet pati pilsētiņa pavisam tukša, ja neskaita salstošas absolventes ar vējā plandošām kleitām un spartisku ģimenes tēvu, kurš, uzvilcis masku, ienira rumbā, jādomā, vai nu pēc zivīm vai nu pēc kādas nejauši noslīkušas lietas. Vēlāk redzamo Sabiles izlaidumnieku stilistiku novērtējām kā "casual" ( džinsi ar "darba kurpēm"), iespējams, izlaidums bija jau beidzies vai arī, vēl nebija sācies un pēc Sabiles ieskrien Kandava un tad jau līdz Rīgai viena svilpīte un pāris nokalni. Neskatoties uz draņķīgo laiku, atgriešanās pilsētā ir mazliet kā pieradināta tīģera labprātīga došanās atpakaļ uz savu būrīti, kur tīģeriem rītdien jāuzstājas cirka izrādēs, pa jokam visus skatītājus nobiedējot ar "have you ever seen the rain" norūkšanu un izteiksmīgu zobu demonstrēšanu.

Diez, Rīgas modes veikali iet kopsolī ar laiku un piedāvā "pieklājīgus gumijiniekus"? Man likt nost nesezonas lādē tos vilnas mēteļus, cimdus un slalomzābakus?