Tā, lūk, stāv rakstīts iekš reklāmkaroga iekš 'dinamiska interneta medija', vārdā diena.lv;
bet tās ir pelavas, skaidra lieta, sevišķi, ņemot vērā šīrīta aristokrātisko lēnīgumu un uzdāvināto nespēju ierakstīties dienas plānotajā ritmā. Saule vakar mazliet uzmeta tās rietētvērotājus, iekāpšanu jūrā aizsedzot ar mākoņiem, šī darbība nekavējoši saniknoja izsalkušu odu armādas, kuras metās lakt no pilsētnieku bālajām miesām, ar naivu cerību, ka šī nelūgtā pieslēgšanās beigsies ar lepnām vakariņām. Kļūda! Šos centienus soda ar pēdīgo no mēriem, un vienā ziņā, arī tās, dienasbeigās, ir pelavas.
Šur tur zied ievas, tiem, kas tās neredzēja, kad esot ziedējušas visur un ceriņi vēl tikai sāk savu ziedēšanu: lokālās ģeogrāfijas dāvātās iespējas patīt laiku šurpu-turpu un pabristies pa sen nezinātām pļavām, jā gan, jā gan.