Šorīt savajadzējās nosūtīt telegrammu, turklāt, steidzamu un turklāt, "māksliniecisku", kā vēsta kases aparāta čeks. Šīs vajadzības ietvaros iepazinos ar visām 11. pasta nodaļas darbiniecēm, kuras cita caur citu mēģināja atcerēties, kā TAS bija jādara un nemitīgi uzsvēra, ka pēdējo reizi TO darīja pirms gada, jo "nu, CILVĒKI jau sen TĀS vairs nesūta." Uz maniem vārajiem pīkstieniem, ka ES ZINU, ka nesūta un es atvainojos par savu lūk, šādu vēlmi šajā rīta stundā, bet tomēr, ļoti VĒLOS NOSŪTĪT un punkts, atbilde bija tāda kā atgaiņāšanās žanrā "ar trakiem pa labam". Iesaistot 4 cilvēkus, tika saskaitīti visi dzejas rindu vārdi (Rainis) un saņemta mana gatavība apmaksāt Ls 0,05 par katru, nodaļas priekšniece konstatēja, ka viņai sanāk 67 vārdi, bet operatorei- 63, kādu brīdi viņas strīdējās, vai "itin kā" ir viens vārds vai tomēr 2, un ko iesākt ar vārdkopu "utt.uc.utmldz." kuru biju sarakstījusi kopā. Bez atstarpēm. Piedāvājos samaksāt par 70 un šķirties kā draugiem, taču šis nebija naudas jautājums, tas bija Sistēmas jautājums. Iekšēji uzgavilēju, kad no noliktavas putekļu plaukta tika atstiepta mape ar "mākslinieciskajiem paraugiem"- kādi 7 ziedu kārtojumi ar kallām, dālijām un puķuzirņiem māla vai pirmajās fraņču stikla vāzēs; viens latviskais, ar speķpīrāgiem, 'tautisko jostu' un cimdiem, kā arī, brūnām māla bļodām. Visādā ziņā tieši šis atbilstu saņēmēja gaumei un estetikas stīgām, bet, ak nelaime, tas bija Ziemassvētku mākslinieciskais, kā teica pasta priekšniece: "tur taču ir čiekuri!" un to es neuzdrīkstējos apstrīdēt. Viņa mani aicināja izvēlēties tādu romantisku, ar divām Līvānkristāla šampanieša glāzēm un rozēm un svecēm "ja jau jūs sūtiet telegrammu", bet par labāku es atzinu apmēram 95. gada Rīgas ainavu, "Skats no Daugavas uz Centrāltirgu", kuru otrā pusē papildināja Lattelekom pats pirmais "kapitalisma laiku" logotips un uzsaukums "Esam vienoti visā Latvijā!" "No jums 4,90", ar laimīgas uzvaras intonāciju teica man priekšniece, un es atvainojos vēlreiz par savām deviantajām kaprīzēm, uz ko pati operatore gan klusītēm teica, ka paldies, vismaz kaut kas interesants šai dienai.