Atliek aizņemties no kāda [divu profesiju] speciālista talāri, tikli aizpogāt līdz pēdīgai podziņai, ij piekārtot brudierētās krādziņas un tad, pagriežotes uz papēža un pieklakšķinot ar mēli, uzlikt galvā caunādas podiņcepuri, no mufes izvilkot vienu no vairākām homīlijām, kura nu atbilstu šīm dienām.

Vai nu par to, kā braukt lēnāk un tikt tālāk, īpašs tips&tricks izlaidums rallijsprinta addiktiem.
Vai nu par to gadījumu ar to, ka tev piedots taps, ja nevarēji, bet nekad ar', ja negribēji: īss ekskurss, kā sagribēt un arī izdarīt. Jo darbi, darbi, darbi ir vienīgais, kas skaitās; sausais atlikums un IngūnsSudrabs, kā arī, iksvētdienas ceļgalu deldējamais prieciņš. [ja nu tomēr kas misējās. [misējās/misējās/vēl aizvientevdzīvēmisssējās].
Vai arī to gabalu, kas veltīts tiem, kas varbūt sastapās, bet nekad nesatikās, nu tas no tās pelēcīgniansēto sērīgnopūtu pilnās daiļrades, varējbūt, bet nebij un viss šis, "dzīve stikla būrītī" liriskais bulšits. bet, STOP, nē. Nē. Atlikt! Nekādu mēmo dialogu no zivju pasaules.
Jo to gabalu par nesa-nesa-nesatikšanos tā arī toreiz skribenti atstāja neuzrakstītu, jo piepeši nolēma atsaukties uz aicinājumu "get life" un pēcāk jau nebija laika, bija jādzīvo un sausais atlikums bija un palika dar-bi. Darbi. Atkal jau. Un vienmēr vēl. Man ļoti nepatīk (vairs) satikties ar savām kļūdām, muļķību un nolaidību, tā uzzinot, cik maksājis pašas gausums, (laikā neizieta TA, pabraukšana zem tādas zīmes citā laikā, neatabildēts e-pasts, neuzasinātas kantes) jebkurā no valūtām- laikā un latos ieskaitot. Augsta ir kļuvusi iekšējā prasība pēc mobilizēšanās, kas mazāk lāgi- gribas šo pašu palūgt un sagaidīt arī no apkārtnes, vienotu saņemšanos.

Taču, kamēr mēmi klusējot dun kalves āmuri, pa dažādiem slepenkanāliem noskaidrojies, ka dāsnie draugi no SVF nekonvertēs klusēšanas zeltu derīgā siera rezervēs, tāpēc klusēšana, ilgtermiņā neatmaksājas, specpiedāvājums - nemanāma, bet sajūtama pāreja* no tarifu plāna "Piezvani man" uz "Piezvani gan" un šīsnedeļēlas apaļstundu galvenā dziesma ir tā, kurai bija piedziedājums "when action speak louder than words", to, kuru viņpavasar izpildījām ar atpogātām krāgām uz augstceltņu jumtiem, domādami, ka tēvzeme, taisnība un patiesība ir sadalīta _pareizi_. Но не тут-то было, dalījums ir spēkā tikai viena gada ietvaros, pēc tam jānosargā un jāpagarina lietojuma termiņš.


* kādreiz biju ārzemēs un kādā ārzemu seminārā, kongresā vai citā saietā, gudrie ļaudis sacīja "seemingless and immersing transitions". es to tur iemācījos. savukārt, "diskursu" un "paradigmu" lietojam šepat, klēts un maltuves apstākļos, skalu gaismā, vērpjot un šķeterējot un domājo par reģionālās re(de)formas stratēģiju, tas nekas, ka es šitik gudrā diskursā tagad, ko?