Tālab bij zvēriem Daugaviņas rakti?
Wednesday, February 11th, 2009

Date:2009-02-11 11:50
Subject:holē, hops
Security:Public

[Pāāāāāvasarī, kad vyss mostāās]

Reizumis un vietumis atpakaļskatā norēgojas tāds kā žēlums, "za bezceļna prožitije godi." Nekādu pelnu uz nekādām galvām, protams, protams; vien nu- labdien, mans vārds ir barbala un es esmu bremze un no "neizmantotajām iespējām" [dažāda veida] varētu uzaust kārtīgu zirgadeķi. Tiesa gan, "iespējas" [visa veida] pārvietojas tādā kā karuselī un atgriežas atkal. Paldies par mūziku.


[fizikalī fit! fizikalī fit!]

Pēc gada un divu mēnešu ilgušas dažbrīd piespiešanās, dažbrīd mokām, esmu atkarīga no savas divtrīsreiznedēļas Ļubas vingrošanas. Un baseina. Un tagad ikreiz gavilēju aiz gūtā bioķīmiskā gandarījuma. Kāpēc es to nesāku ātrāk, ko? /skaļi smiekli/

[there is a light, a certain kind of light]

Pēdīgo trīs vai nezciknedēļu ietvaros, dažnedažādās labu cilvēku kompānijās, itin daudzas sarunas nevirzītas ir iegriezušās vienā punktā.
Ka viss, ko pamatlaimībai vajag, tā paties, paties, ir gandarījums, kas gūstams no [tīkamām] personīgām attiecībām. Un sīka, ikdienas atzīšanas apmaiņa, par savām mazajām uzvarām un priekiem. Tas taču ir tik makten viegli un vienkārši izdarāms. Teic to skaļi, nekas par to nebūs, noklusētais zelts devalvējas, pārvēršoties freonā un tas ir vēl sliktāk, kā zelta oliņa ar puvumu vidū. Viegli, vai ne, šo ir pateikt.


[Changes, we are going through changes]

Pragmatiski speciālisti novērojuši,
ka makstātnespējas pirmā pazīme ir tā, ja uzņēmuma īpašnieku pamet mīļākā. Tas, īsumā par krīzes aktualitātēm.

1 comment | post a comment


browse days
my journal