Reiz stāvēju pie bijusās Lattelecom ēkas Audēju ielā un pienāca puisis ancukā, ar acīm sarkanām un acīmredzami vēl ballīti galvā un asinsritē; stāvot ārpusē, izdzēra 1 Battery , atvēra otru, izvilka no žaketes korporatīvo badgu, sakārtoja šlipses mezglu un koncentrēti stalti devās pārvēsrties par baņķieri. Klāras Cetkinas & revolucionāro līdzcietēju savstarpējā solidaritāte noblāv, cik ļoti empātijas skala dauzīja kalngalus.


However, man tas viss šorīt ne no ballītes, bet no zinātnes. Tagad mani gaida 15 minūtes kauna komisijas priekšā un kazi, i proņisjot.