Šaisdienās un taisdienās arī, izteikti uzrādās tas, cik ļoti daudz un mērķim/līdzekļiem atbilstošu spodrinātājresursu bija ielikti Zināmajā Aparātā. Proti, "Liepnieka laikā" nekas tāds (paraksta pa kluso līgumu, saslimst, zem vilciena pamet Magoni) nebūtu iedomājams: visi pie notikušā stāvētu ierindā, daži, malējāki sniegtu sirdi lauzošas intervijas par ģimenes vērtībām vai ābelīšu talku, pārējie zinātu, kas un kā un kam ir jāsaka.


Vēl es atcerējos, kā HellenaD kādā runā reiz vēstīja, ka cilvēku vislabāk iepazīstot tieši krīzes situācijā un ar Aparāta vīriem, viņa dotos kaut vai Tīreļpurvā. Sanāca braši iemaukt Netīreļpurvā, turklāt uz galvas un turklāt, minūti pirms svētku fanfarām; vīri paši- ticamāk, ka izkārpīsies; bet šitik sievišķīgi trulu gājienu ar saslimšanu varētu piedot vien kādai no Dailes teātra aktrīzēm. Kociņš ir noskriets.