Bīriņi.

Veikalā ļoti veikli ieskrēja maza, bet stalta sieviņa, kurai bija ar pašadītas zeķu auklas virs velteņveida zābakiem un  spožas, cietas kažokādas apkakle mētelim. Viņa ilgi un dikti iepirkās, kā pati izteicās, "visādus gardumiņus." Speķīti, tauciņus- pīrādziņam;  šokolādes un maizes ("meitiņ, dod man divus Alfrēdiņus") un konfektes un cīsiņus. Samaksājusi,  kādas pāris minūtes patērgāja ar veikalnieci, kā iet pašai, kā kaimiņiem un kā bodniekam, kas pagastā jauns,  tad abpusēji viņas novēlēja veselību un mieru jaungadā,  sieviņa ar daudzajiem saiņiem jau devās laukā. Taču durvīs, strauji pagriezās, pameta rokas gaisā, sakot :"vaimandieniņ!  krējumu man vajag! neņemšu vairs no kaimiņiem, viņi vislaik žēlojas! Kāds krējums tev, Ilzīt ir? 35% tikai? Nu dod to pašu, bet to tauciņu tad piemet vēl kādu gabaliņu!"

Nopirku Coca-Cola un devos tālāk.
 

Sigulda. Pilsētas trase. Neliela reference uz šo

Kungs, viss minētajā zīmolā vaicā  nomas darbiniekam- "a Spyder slēpes neražo?"
Nolēmu tomēr braukt slēpot uz Cēsīm.


Rīga. Veikals Burusports.
"Nu ņem, meiten, to Atomic slēpi. Ka es tev saku, tā ir vot,  marka.  Visi zin.  Nu, zīmols saproties. A kas tas Elan tāds, ko?"