fashionista
aizrautības pilnie ieraksti par šūšanu un skaistu lietu radīšanu mani iedvesmoja ķerties pie lietas.
Atradu savu veco šujmašīnu, notrausu biezo putekļu kārtu,  un veidojot pārbaudes vīli, uzmanīgi
pārbaudīju, ka gadu dīkstāve tai nav nodarījusi pāri itin nemaz. Cienījamā vecuma čehietes motors iedūcās, gaisā izplatījās šujmašīneļļas smarža  un zināmā, klusā, siltā
klaboņa, kura sola par kaut kā jauna tapšanu.  Pārbaudīju visas sev zināmās operācijas: zigzagu, pogcaurumus, atpakaļgaitu- viss strādā, vajadzētu tikai saeļļot vietas un pielāgot
darbistabā štepseļus.

Jūtos atguvusi vienu kripatu no tālā plauktā  noliktas sevis.

Man bija pietrūcis radīšanas process, kad audums kā izejmateriāls pārvēršas par ko skaistu un pārsteidzošu, tas pirmās uzlaikošanas pieskrējiens pie spoguļa- ir? nav? būs? .  Protams,  reizēm,
ir brāķis un no iecerētās kleitas  atliek vien pagatavot svārkus, somiņu vai cimdus karstu trauku pārnēsāšanai, taču tā ir daļa no procesa. Tagad jāķeras pie pāris dāvanu veidošanas, ir azarts.

Vedjmah ir tāds lielisks ēdiens, 'Mores i Kristianos'- kad to ēdu pirmoreiz, aiz gūtā baudījuma trīcēja un tirpa apakštilbu kauli no iekšpuses, kas ir augstākā iespējamā labsajūtas forma, kāda sasniedzama ēdot. Šodien plosījos žanrā "mājokļa kopšana un labiekārtošana", līdz ar to, maltīti darināt vēlējos tādu, kurai pēc iespējas būtu nepieciešams mazāk pievērst uzmanību. Atcerējos morus un kristiešus; bet ak neraža, man ledusskapī nebija nedz pareizo pupiņu, nedz ķiploki pienācīgā daudzumā, savukārt, pamest savu Kaucmindi un doties sagādes, tūrē neļāva zināmā patiesība, ka pēc tam nepieķeršos pie lupatiņu un putekļu dīdīšanas. Tā nu tapa kaut kas cits: "kad mājās nekā nav" - arī rīsu un garšvielu, melno sēņu un tomātu sutinājums, kādu nevar nosaukt par plovu, jo tas bij' (ir) bez gaļas un ar pārāk starptautisku ievirzi (ķīnas sēnes, kumins, citas garšvielas).

Kādu pusstundu man te viss bezdievīgi labi smaržoja, koriandri un čilli, ķiploki un kadiķogas un kas tik vēl ne, bet ik pa brīžam šķita, ka kaut kas tomēr trūkst, tāds kā dzidrums garšai, šerpumiņš. Piepeši atcerējos, ka "M&K" figurēja cienījams daudzums portvīna/šerija/ (tāpēc to ēdienu nevarēja dot bērniem), kāda man pa ķērienam nebija, bet toties, ledusskapī jau sen dežūrē paliekas no kāda azartiska vakara laukos, kad ģimenes lokā nolēmām vīnu darīt no pašu vīnogām.

Rezultāts gan vīndariem padevās specifisks un noteikti, ne dzerams, taču ir lielisks sīpolzupas pagatavošanai un liellopa sautēšanai, kam arī tiek lietots jau trešo gadu. Lūk. Salaistīju savu rīsu kastrolīti ar "vīnu", pēc pārdesmit minūtēm ienācu virtuvē un murrādama nevarēju atiet no katliņa, tik garšīgs izdevās ēdiens. Un mājoklis arī nospodrināts, vismaz pamatlīmenī.