Lai rastos ticamības moments džentlmeņa solīdajiem un profesionālajiem nolūkiem, zināšanām un redzesleņķim, nav pārliek svarīgs kurpju vai uzvalka spožums, kaklasaites mezgla risinājums, lielākoties, spēlē otrā plāna lomu. Uzrakstus uz pulksteņa ciparnīcas ievēroju, taču neko nesecinu. Savukārt, satura daļā, par karstvārdu* nepārliecinošu vai šaubīgu lietošanu valdos, lai neaprēktos, kaut zinu, ka visi nevar (un arī nevajag) acumirklī atšķirt roi no ebitda (paldies vedjmah par spellčeck); grp no gprs; plānu no budžeta un dhl no ups.

Taču ir viena detaļa, kura var celt impērijas vai tās silti apsmaidīt, vienas vienīgas divas zilbes, sausais atlikums pēc glāzes uzkodu vīna, sātīgas maltītes un deserta, pavadīta ar šeriju.
Tā ir vārda "Google" PAREIZĀ izruna.
Un nevis "gāgle", "gōgle" "gougle", "gīgle" vai citi, bet tieši, Google. Tas ir atslēgvārds, nereti.
Ieskatam, kā tas ir PAREIZI jādara, var pavērties TED talk'os, paklausīties sagūglētās Peidža, Brina vai Šmita kungu intervijas, vai, vienkārši, nerotāties ar vārdiem, kurus nezini. Mežradzniekam nestāstīt, kā taurītē jāpūš, zobārstam- kā jāurbj. To taču mācīja, vienkop ar dzejoli par neēšanu, kad dziesmu dzied un dzīvošanu, ja maizi negriež nazis ass.




*buzzword (c) MZ