Bez darba darbiem-
uzrakstīju maģisterdarba pieteikumu, tad  uzkarināju naudas iemaksas bankomātu un papriecājos par remoutīgo restarta procesu un skaistajiem ikss pī logiem,
pēc tam nopirku veloķiveri un beidzot tiku pie sava jaunā vellapēda, lūk, rau,  šāda:

drusku gan personalizētāka. Velosipēds sanāk mans kārtējais krietiens čehu lieliskās rūpniecības, kuru nav skāruši pārāk rafinēti mārketinga specialistu prāti, apskāvienos.  (Škoda, ČSA, Krušovice, Koh-i-Noor zīmuļi, cirkuļi un velces un tā.)

Jaunā braucamrīka iesvētes rituālā nobraucu no gandrīz Doles  līdz Vanša kunga tiltam 36 minūtēs, jo caur Maskačku lēni nevarēja, citādi metās bail  un tagad, uzveikusi pērnnedēļas mājsaimniecības avāriju, proti,  piesvilinātā katliņā reanimēšanu, esmu  dīka gandarījuma pilna un lūkoju pēc  viena jauka chianti šim vakaram un jauniem velomaršrutiem, pliknikiem, gonkām un plenēriem.