Tas ir paris dienas gada, kuras pieskjir kraasu vasarai. Shodiena bija tada- ilga gulshnashana, SestDienas un Auseklja, ucc lasisana enaa, ciemoshanas Skultee- pec viina malkoshanas mes, kleitas plivinot ar vecajiem, augstajiem richukiem braucam uz juru, plava smarzoja pec julija tveices. Spelte un nevienas skanjas, kakjis karstuma apjucis un ed parmezaanu. Pecak atpakalj Tujaa, uz akmena lasiju, lidz saule iekrita jura, kaitinosais udensmotcikletists pierima un iestajas pilnais klusums atkal. Kad iepeldeju, abas liciisha puses shava salutu- Kjurmjraga uz sarkano makonju fona tas izskatijas stipri nejaushi izraavies, savukart krasta sakurtie ugunskuri atgadinaja otras licha puses teiksmu par kajgriezhiem. Nevareju atrast pareizo izeju no juras - jo te daudzas takas ved pagalmos, ne uz Selgas ielu, talab trapiju iezogotaa buvlaukmaa, par prieku man- sunju tur nebija, bet setai pari vareju tikt tikai parrapjoties par zhogu. Izdevaas eleganti.