Reizi gadā es paredzami saslimstu.
Situācijas ķēde ir vienkārša kā nezēmerēts dēlis:
sāku negulēt, mazliet aizreflektēt par koroporatīvo kuģu nagivāciju vai atsevišķām ekonomikas īpatnībām Latvijas republikā(piekrītu, tas ir senseless un neauglīgi un vispār, piekrītu, bet piekopoju), kā arī, iegremdējos mācībās. Tomēr daudz patīkamāks atspaids ir gauž' tīkams pagrieziens personīgajā dzīvē,
kas apskatāmajā laika periodā ir skaidri, gaiši, kā miernesis Aurora, lode pierē ir Vienkārši Iestājies, neatstājot ne mazāko vietu šaubām vai manevram.
Un punkts.
Un tad, žonglējot ar visām augstākminētajām smalkajām kristāla lodēm, es ņemu un saaukstējos, tā kādas dienas pāris iegūstu savā lietošanā, lai mazliet paskatītos uz lietām no malas.

Un tā, katru gadu maijā. Savāds rituāls, jāteic.