Šonakt bija bezmiegs un es pārdomāju 2007; kas bija, kas nebija un kā bija.

Taču tagad jādodas tālāk, mani sauc sagaidītāju kompānija un lai pēdējais šīgada puksts paliek tāds: es no tiesas, godam, šogad dzīvoju.

Jebkurā brīdī: janvārī ar sarkaniem amariļļiem lēkšojot caur Bastejkalnu; vasarā, kas bija neticami bagāta un pavisam īsa: tie daži brīži piekrastes mājā, kad saule skrēja neticamā riksī, aprijot dienas: un tās bija dienas, kuru vērtība allaž paliks jo īpaša,
pasākums ar kodēto nosaukumu "Fronte Tēva Pagalmā- 1808 un dzeltenām rozēm un ļoti daudz labcilvēkiem mauriņā;
vai mazliet vēlāk, nopakaļus tenterējot biedriem bez spēkiem Russkij Ostrov ceļā, kura tur nebija; Pīdanā, pēdējā vilcienā un Vladivostokas saulē; vēlāk arī.

Un vakar un aizvakar un šodien un vēl.


paldies tiem, kas bija blakus un līdzās, no šejienes, ze ciba team, spešel thanks goes to ZZ, VV, JK, KB, nereģistrētajam lietātājam R, un vēl dažiem, kuri zin to, ko nezinu es. (čau bračku!)


brīnumu un jaunu iedvesmu katram un visiem.