Viss mierīgi.
Ir milzīgs lasis un mandarīnu kvantums; mazliet Sarkano magoņu un Serenāžu, kā arī, karstvīns, pēc aprēķina " uz degunu/stundā."
Virtuvē klusi cepas pīrāgi-kā katru gadu, man tie liekas briesmīgi un bebriem vien dodami, bet tie vienkārši nav garšīgi, kad silti; vēlākajās lauku dienās tie kaut kur klusi izčabēs un vainīgais, Pīrāgrīma, allaž būs "kāds." Ir viens anonīms ģimenes loceklis, vārdā "kāds". Kāds atnes burciņas no pagraba, padod maizi no skapīša, sāli no virtuves, uznes malku.
Kāds sastrādā arī dažādas ģeķības un sīkas blēdības: kaut ko pa kluso norij, atstājot vien tukšus papīrīšus , nekaunīgi žilās galda spēlēs, iespējams, pienācis Kādu iekļaut arī apdāvināmo sarakstā, ar nākamo gadu.



Vakardienas Balsu koncertā dažbrīd netiku galā ar skudrām, kuras joņoja pār muguru: pirmajā daļā un pēdējā arī, ērģeles un saksofons un balsis: ļoti īsti un neviltoti, ļoti ievelkošā ritmā.