Pirms nedēļas, Pīdanā kāpjot, dienas provīzija bija musli batoniņi, prjaņņiki spēcināti ar L-karnitīnu un ūdens litrāža, izrēķināta per capita, kā arī, spēcinošais dzēriens, kuru sadalām brālīgi: viss diezgan limitēti. Savukārt vakar bija jāapstiprina pasākuma ēdienkarte ar vītinātiem šķiņķiem, saulē kaltētiem tomātiem, filo mīklas matos ceptām bitītēm, nē- garnelēm un saldajām melonēm, desertā piedāvāsim šokolādes kūkas, sieru plati un augļus; vīni balti, sarkani, rose no dažādiem vīnu dārziem; kā arī, jāizvēlas katram vakaram savs metropolīgās Rīgas ristorāns. Un tas, ka vadītas divas nedēļas kedās, dubļus brienot, džinsos un burātāju jakās, kas kopumā ļāva saņemt komplimentus "ģevušķi, a vi sportsmenki?" vakar lika veiksmīgi izlaikoties atlasa ancukus& kleitīnas nepieciešamajam pasākumam. Pārnācu mājās, kur vēl nav atkapievienota elektropadeve, un daudzu sveču gaismā kāru iegādāto uz drēbju stangas, lecot pāri joprojām neizkrautajai ceļasomai.

Dažādi ir tikai ārējie apstākļi. Iekšējā sajūta par notiekošo ir vienlīdz tīkama, gan tad, gan tagad. Ar prieku varu visādi.