Tālab bij zvēriem Daugaviņas rakti?
Wednesday, September 12th, 2007

Date:2007-09-12 05:01
Subject:Staavoklis vladivostok
Security:Public

Tas iestājas, kad frunzes rajona pasta nodaļā 2 eks aizpildi imigrācijas blankas famiļja imja otčestvo reizes 8 un tikām rindā vīriņi strīdas, kurš vecāks un kuram priekšroka; kad neticami, bet paspēj uz prāmi un dodies uz Russkije ostrova; uz klāja jk satiek savu paziņu un mēs, nogājuši nekurienē 5 km, nakšņojam viņa verandā; pirms tam, slapjā lapu koku mežā zem pīnijas kuram uguni, kaut sakuram vien ogles un konspektējam līgošanu; uz ciklopa gaismu nāk japāņu smirdblaktis milzīgas, bet mēs par rubeņu šaudīšanu dziedam. Un tad ir rīts un autobuss aizved uz otru salas galu, brienam pa ceļu, neceļu un bezceļu, slapju meža taku, kuras tur nemaz nav, bet ir kareivis ar šaujamo un sakāmo- po skoreje ot sjudovo. Dažbrīd cauri krūmiem parādās jūra, taču, kad tiekam līdz tai, viss iepriekš redzētais, tēlotais un zināmais aizpeld- varenas ir klintis, līči un salas, un pēc peldes mēs ejam uz pasaules malu. Nevis galu.

post a comment



Date:2007-09-12 23:28
Subject:Miglamigla, liela rasa
Security:Public

Bet mēs uz Pīdanu, 1348 m vjl.

post a comment


browse days
my journal