sagadījās, lūk, kāddien doties uz kinoteātri: nopērku biļeti, paņemu ūdeni un kāri dodos lūkoties iecerētajā kinomākslas gabalā.
un kā jau daudzzāļu multipleksos: ir repertuārā filmas ar holivudas elpuraujošo efektu, meksikas drāmu, indiešu patiesīguma un eiropas ironiju, āzijas citpasaules vēlīgo šarmu, tomēr cilvēciskais faktors ir tas, kurš nosaka visu pie repertuāra maiņas.

un tas nostrādāja.

kinokruts- cilvēks lentu pavēlnieks, viņam piemīt specifisks, mazliet pasājš humoriņš: lai arī, apzināto izvēļu līmenī, biju devusies skatīties vieglu, dokumentālu filmu, izziņas un izglītības vai pārliecināšanās nolūkiem, viņš sajuzdams to, cik ļoti visa zāle ir viņa varā, lēma mazliet citādi.

reklāmas bija beigušās (canon power off-yes), sākās 20th Century Fox galviņa un aizgāja titri: lai arī, viņš bija viltīgi montējis, bet tomēr sevi atmaskoja: es nezinu, vai mūzika, vai krāsu salikums, bet es skaidri un gaiši sapratu, ka šo filmu esmu jau redzējusi. raugi, viņš gaidītā dokumentālisma vietā ir nolēmis, bārdā smīnot, uzlikt kaut ko starp "vari vai nevari" un "atkārtošana-zināšanu māte" vai
" ja negribi nonākt kur biji, neej pa ceļu kur gāji."

tovakar viņš nolēma samainīt filmas. taču kinokrut, es ne tikai skatījos, es esmu dzīvojusi šo audiovizuālo materiālu, pavisam nesen turklāt un tā filma ir tiešām skaista, ar liegu trallināšanu aizvijas uz smeldzīgi sāpīgu drāmu, kuras beigas nejaudāju redzēt, jo asaras tecēja kā upes un kura gan vēsturiski apskatot, ir vērtējama kā "poziīva pieredze", bet no pašcieņas, emocionālās veselības un citiem skatpunktiem: tā ir iekšēja zemestrīce, ja atkārtota ar sakritību mērogā 1:1.

Un es zinu, kā smējos un priecājos sākumā, bet atceros arī uzplēstās ribas īsi pirms beigu titriem un nē, nieks ar biļetēm, taču to filmu es nespēju, nejaudāju ottreiz skatīties (vēl vai vairs?) un lūdzu lūdzu lūdzu, šoreiz, bez atkārtojumiem, lai vai kādos mērogos: sirds man token tikai viena, sadīrāt to lupatās un palaist pa vējam atkauliņ nebūtu iz prāta.

Ja reiz lietojumā ir auto ar saukli " simply clever" un dators ar OS- "is not it nice, when things just work" , tad nevajadzētu darīt tieši pretēji, vai ne, nejaušo kinoteātru apmeklētāji, es jaušinejauši trāpīju zem skaidrības zibens.

Tāpēc būs tapt gudrākiem, skaisto teoriju ienest praksē,ciktāl tas ir iespējams un neaizmirst par elektrisko ganu, citu teritoriju modro uzraugu.

Viss būs labi, visiem viss sanāks, vien mazliet tādas kā pašsaudzēšanas ieviest un atpazīt mieru.

1. Mugursoma, neliela.
2. Galošas jebšu minigumijnieki, ar  sarkani ar rozēm, vēlams.
3. Rokaspulkstenis. Es gribētu Ракета, ja zināms, kur Rīgspilsētā tādus pārdod, lūdz pastāsīt.  Vai piem. Maskavā Rīgas vai Jaroslavļas staciju tiešā tuvumā- tas būtu zīmīgi. 4. Ūzas-čorti
5. Ērtas  kedas  light
6. "Dzintara pirdieniņi"- oder, kuloni un brošas pavadonēm, utt   Reprezentatīvi koruptīvais materiāls.




+ Vismaz viena svinīga kleita svinīgajiem pasākumiem 16, 19 un 20.09, uzreiz atbraucot diez vai spēšu.